Tā Bija, Tā Būs...

Pa pa pa
Pa pa pa

Es jautāju vējam, es jautāju Tev
Kur paliek ūdens, ko zeme dzer
Kāpēc auksti, ja silts, kāpēc pakrūtē spiež
Kad likās sen jau ir izsāpēts riets

Piecas dienas, tad brīvdienas, pirmdienas rīts
Vai diena vai nakts, jāiet vien līdz
Tā bija, tā būs, ka asaras žūs
Tikai tad, kad nostaigāts būs mūžs
Jā, tā bija, tā būs, ka asaras žūs
Tikai tad, kad nostaigāts būs mūžs
Pa pa pa

Tāpēc dedzinu tiltus, kas mani šeit sien
Jo ar Tevi būt kopā gribu aizvien
Tas nekas, ka sen vairs nezvani Tu
Es tevi neredzu, tāpēc piedodu

Piecas dienas, tad brīvdienas, pirmdienas rīts
Vai diena vai nakts, jāiet vien līdz
Tā bija, tā būs, ka asaras žūs
Tikai tad, kad nostaigāts būs mūžs
Jā, tā bija, tā būs, ka asaras žūs
Tikai tad, kad nostaigāts būs mūžs
Pa pa pa

Piecas dienas, tad brīvdienas, pirmdienas rīts
Vai diena vai nakts, jāiet vien līdz
Tā bija, tā būs, ka asaras žūs
Tikai tad, kad nostaigāts būs mūžs
Jā, tā bija, tā būs, ka asaras žūs
Tikai tad, kad nostaigāts būs mūžs
Pa pa pa

Re, raķete zilajās debesīs skrien
Tomēr pasaule visus pie sevis sien
Kāpēc smejos, kad sāp, kāpēc pakrūtē spiež
Kad likās sen jau ir izsāpēts riets

Piecas dienas, tad brīvdienas, pirmdienas rīts
Vai diena vai nakts, jāiet vien līdz
Tā bija, tā būs, ka asaras žūs
Tikai tad, kad nostaigāts būs mūžs
Jā, tā bija, tā būs, ka asaras žūs
Tikai tad, kad nostaigāts būs mūžs

Pa pa pa
Pa pa pa